Drukāt

Kopēju projektu izstrāde

Autors Editor.

Projektu darbs reģiona attīstības mērķu realizācijai tiek uzsākts jau 1996.gada rudenī, kad nolemts izveidot darba grupas kopēju projektus izstrādei šādās jomās:

reģiona karte un informatīva brošūra;

kopīga datu bāze; tīkla izveide operatīvai informācijas apmaiņai;

vēsturiskā un kultūras matojuma izpēte;

finansējums Padomes darba organizēšanai.

1997.gadā Padomes finansu grupas un Sekretariāta sanāksmēs tiek apspriestas iespējas finansēt kopīgus projektus no da�ādiem ES un citiem starptautiskiem fondiem, izvirzītas un sarindotas pēc prioritātēm da�ādas divpusēju un trīspusēju projektu idejas.

Par vienu no tām- sadarbības reģionu attīstības stratēģijas VISION 2010 izstrādi- Padome pieņem lēmumu, un samērā īsā laikā finansu darba grupa izstrādā projekta pieteikumu. ES Phare CREDO programmas pirmā kārta deva spēcīgu impulsu sākt kopēju projektu izstrādi, lai piesaistītu reģionam ES līdzekļus. Diem�ēl pirmais pieteikums netiek atbalstīts, jo pašai programmas vadībai vēl nav konsekventas nostādnes trīspusējo, ar Krievijas pierobe�u saistīto projektu finansēšanas jautājumā.

Tomēr projekta VISION 2010 izstrādes darbā piedalījušies visu (toreiz 7) rajonu pārstāvji, un šīs tikšanās ir laba skola- ļoti svarīgs moments komandas veidošanai, katra darba grupas dalībnieka individuālās pieredzes uzkrāšanai. Jau nākamajā vasarā, sākoties CREDO galvenajai kārtai, arī partneri sadarbības reģionos atsāk darbu pie projektiem. Padomes teritorijā pašvaldības un sabiedriskās organizācijas izstrādā 18 projekti, no tiem 6 saņem finansējumu. Starp tiem ir arī pārstrādātais, par jaunu iesniegtais projekts VISION 2010.

Pieredze ir da�āda- gūts gandarījums, piedzīvotas vilšanās. Sadarbībā ar Omnia pilnā apjomā neturpinās sākotnēji vērienīgi iecerēts, trīsdaļīgs projekts. Omnia speciālisti ir prasmīgi semināru organizatori, spilgti pasniedz materiālu, izmanto daudzveidīgas darba formas, tomēr smags ir projekta tālākās saskaņošanas process. Daļa no zviedru konsultantu iecerēm skar jomas, kuras pašvaldības nevar atrisināt vietējo projektu ietvaros- piemēram robe�šķērsošanas procedūru optimizācija. Izskan arī jautājums par vienlīdzību starp projekta partneriem- pat, ja partneris ir ārvalstu firma. Padomes dalībniekiem izveidojusies sava pašapziņa, prasme aizstāvēt uzskatus, apzināties prioritātes. Un prioritāte ir – konkrēti, "taustāmi" rezultāti, ne tikai semināri un konsultācijas. Ar SIDA atbalstu pašlaik tiek realizēta interesanta ierosme- ekomuzeja izveide Setu etnogrāfiskās grupas apdzīvotā teritorijā Igaunijas un Krievijas pierobe�ā.

1998. gadā Padomei finansiālu atbalstu piedāvā Norvēģijas ĀM, un ar Norvēģijas pašvaldību savienības starpniecību tiek izstrādāta neliela programma nākošajam darba periodam. Šāds piedāvājums ir jau reāls Padomes darba novērtējums. Arī ielūgums Padomes rajonu un apriņķu vadītājiem apmeklēt Norvēģiju ir vērtīgs ne tikai pieredzes ziņā- tas dod iespēju vadītājiem vienam otru labāk iepazīt, apmainīties domām- veidot komandu.

Ar norvēģu atbalstu šīs programmas ietvaros tiek uzsākti nelieli, bet interesanti projekti: Jauniešu ekoloģiskās izglītošanas nometne, Padomes ziņu lapa, Pārrobe�u ūdensbaseinu ekoloģiskās situācijas izpēte. Šajos projektos iesaistīti visi divpadsmit sadarbības partneri.

1997.g. septembrī kā vienu no pirmajiem kopīgajiem projektiem sadarbības partneri izvirzīja vienota tūrisma maršruta izstrādi pa visu Padomes reģionu teritorijām. Tikai 2000.gada februārī Phare CBC nacionālās programmas Latvijā finansēts projekts ļauj īstenot šo ieceri: tūrisma darba grupa izstrādā maršrutu, bukletu un karti, notiek interesants 3 dienu brauciens pierobe�as tūrisma uzņēmējiem, infocentriem, pašvaldību un ministriju, preses pārstāvjiem.

Iedzīvotāji sadarbības partneru teritorijās vēlas sagaidīt konkrētus rezultātus, kas dotu atbalstu arī ekonomiskajai attīstībai. Pēdējā laikā aizvien vairāk priekšplānā izvirzās jaunās prasības pret tālāko sadarbības attīstības efektivizēšanu, kļūst aktuāla nepieciešamība tur iesaistīt plašākus sabiedrības slāņus. Tas mudinājis partnerus atskatīties uz paveikto, izvērtēt savus darba paņēmienus un resursus, pētīt citu reģionu pieredzi.

Projekta Vision 2010 realizācijas laiks izrādījies sare�ģīts posms Padomes attīstības gaitā- no sadarbības atsevišķos projektos uz sadarbību programmas izstrādē un ieviešanā.

Kontakti

IGAUNIJAS SEKCIJA
LATVIJAS SEKCIJA
KRIEVIJAS SEKCIJA
Valdes priekšsēdētājs
Madis Gross

tālr.: +372 517 4611
e-mail: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Izpilddirektors
Ain Jõesalu

tālr.: +372 515 1558
e-mail: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
skype: ain369
LV sekcijas priekšsēdētājs
Sergejs Maksimovs
tālr. 64507224
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Izpilddirektors
Juris Annuškāns

tālr.: +371 6 4520928
e-mail: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Prezidents
Lavrenovs Vladimirs
tālr.: +7 (8112) 72-07-38
fax:+7 (8112) 72-07-44
e-mail: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.