Drukāt

Eiroreģiona struktūras attīstība

Autors Editor.

1997. gadā partneri izstrādā arī darbības mehānismu- izveido Padomi (lēmējstruktūru, kurā reģionus pārstāv vēlēti politiskie vadītāji), Sekretariātu (izpildorgānu, kurā katru reģionu pārstāv 2 administrāciju darbinieki), pieņem jaunu biedru uzņemšanas noteikumus.

Vienlaicīgi tiek ieviests novērotāja statuss: par novērotājiem Padome uzaicina valdības un valsts institūcijas, kas atbalstījušas pārrobe�u sadarbības struktūras izveidi. Tās ir Latvijas Republikas Vides un reģionālās attīstības ministrija, Pašvaldību lietu pārvalde, Ārlietu Ministrija, Igaunijas Republikas Iekšlietu un Ārlietu Ministrijas, Pleskavas apgabala administrācija. Latvijas Republikas Pašvaldību lietu pārvalde nodrošina arī saikni ar Eiropas Padomes Vides un pašvaldību direktorāta Ekspertu komiteju pārrobe�u sadarbības jautājumos.

Viens no pirmajiem sadarbības pozitīvajiem rezultātiem- vienojoties ar triju valstu Ārlietu ministrijām tiek panākta iespēja katra sadarbības rajona pārstāvjiem saņemt visam gadam bezmaksas vīzas daudzkārtējai ieceļošanai kaimiņvalstī. Tas ir vērtīgs valdības atbalsts tālākajam Padomes darbam.

Padomes mērķu īstenošanai izveidotas vairākas darba grupas; laika gaitā to uzdevumi mainās, nāk jaunas ierosmes, un pakāpeniski partneri vienojas par astoņām pastāvīgām grupām: finansu grupa (vienojas par biedrunaudu izmantošanu un kopīgu projektu idejām), transporta un tranzīta, informācijas, kultūras un tūrisma, vietējo pašvaldību, reģionālās plānošanas, uzņēmējdarbības atbalsta, vides aizsardzības grupas. Katru grupu koordinēt uzticēts kādam no rajoniem vai apriņķiem.

Padomes dalībnieki vienojas par šādu darbības finansēšanas sistēmu: biedru nauda ir 1000 ECU gadā, bet Padome lemj par tās izmantošanu kopīgiem nelieliem projektiem vai pasākumiem. Tā kā padomei nav kopēja bankas rēķina, rajonu bud�etos ieviests postenis "Sadarbības Padomes biedrunaudas". Sē�u un pasākumu organizatori sedz uzņemšanas izdevumus.

1998. g. 20.februārī tiek apstiprinātas triju Izpilddirektoru kandidatūras. Viņu galvenais uzdevums- koordinēt Padomes ikdienas darbu katrā valstī, nodrošināt lēmumu izpildi. Izpilddirektorāts- tā ir sava veida pārstāvniecība, Padomes birojs katrā valstī.

Kandidātu atlase notikusi konkursa kārtībā. Tomēr vienīgi Igaunijai ir iespējas no nacionālās Pierobe�u programmas apmaksāt vienu algotu štata vietu Veru apriņķa pašvaldību savienībā. Latvijā un Krievijā izpildddirektori ir rajona administrāciju darbinieki, kuru veikums Padomes labā tiek papildus atbalstīts no biedrunaudām.

Sadarbības reģioniem bija nepieciešams ilgs laiks tāda partnerattiecību modeļa izstrādei, kas nodrošinātu reālu saikni starp Padomes locekļiem, iespēju demokrātiski apspriest lēmumus, vienoties par kopīgu rīcību.

Modelis tapa pēc partneru toreizējās izpratnes par labāko struktūras variantu, pierobe�as reģionu pārstāvjiem izvērtējot iespējamās sadarbības veidu, saturu, esošos cilvēku resursus un finansu iespējas. Tomēr jāatzīst, ka šis modelis- Padome, Sekretariāts, izpilddirektori, darba grupas- principiāli neatšķīrās no mūsdienu Eiropā darbojošos pārrobeżu reģionu struktūrām.

Lēmumi par institūcijām un darbības principiem aizņem proporcionāli lielu daļu no kopējā lēmumu skaita. Šai parādībai ir vairāki iemesli:

Latvijā, Igaunijā un Baltijā nebija līdzīga piemēra no kā gūt pieredzi trīspusējas sadarbības struktūras izveidē uz Krievijas robe�as;

Padome neveidojās iepriekš pasūtīta, finansēta projekta, pabeigtu pētījumu rezultātā, bet pēc pašu dalībnieku- robeżreģionu mēģinājumu un kļūdu metodes. Process noritēja, sadarbības partneriem pakāpeniski iepazīstot citam citu, mācoties koleģiāli sastrādāties jaunā kolektīvā- arī pakāpeniski iepazīstot situāciju un pilnveidojot organizatorisko pusi;

Partneri nesaņēma papildus finansējumu, nebija algotu darbinieku, kuri īsā laikā varētu efektīvi veidot kontaktus. Vajadzēja atrast un piesaistīt savus cilvēku un finansu resursus.

Sadarbības padome no paša sākuma bija iecerēta kā organizācija ar daudzveidīgu darbības raksturuu, arī biedru skaits samērā īsā laikā ir pieaudzis no septiņiem uz divpadsmit partneriem trīs dażādās valstīs: iestājušies Valgas apriņķis (IR, 1997.g.), Ludzas un Valkas rajoni (LR, 1998.g.), un Sebe�as rajons (KF, 1999.g.).

Padomes dalībnieki nereti dzirdējuši iedzīvotāju un citu rajonu kolēģu pārmetumus par pārāk lielu aizraušanos ar struktūras jautājumiem. Tiešām, var likties, ka nolikumu punkti ir pārāk pedantiski un nevajadzīgi. Tomēr tie disciplinē: domstarpību gadījumā, vai jaunam dalībniekam iepazīstoties ar līdz šim notikušo, var vienmēr pievērsties iepriekšējiem lēmumiem, nolikumiem, reglamentam un rast atbildi. Bez šīs formālās puses mūsu attiecības droši vien tā arī paliktu savstarpēju draudzības vizīšu un rokasspiedienu līmenī.

Protams, attīstoties sadarbībai, mainās arī skatījums uz lietām, līdzi mainās struktūra, un šo procesu nevar uzskatīt par pabeigtu.

Kopš 1999.g. jūnija sadarbības partneri vairākkārt atgriezušies pie jautājuma par struktūru, kas nodrošinātu sadarbības dzīvotspēju un efektivitāti. Tiek apspriests Padomes juridiskais statuss, apsvērti da�ādi varianti, kuri paredz sabiedrisku organizāciju izveidi katrā valstī, savstarpēju sadarbības līgumu slēgšanu. Jaunas struktūras izvēlē svarīgs ir arī līdzekļu taupīšanas faktors.

Visbeidzot 2000.g.19.aprīlī Alūksnē pēc ilgām diskusijām Padome apstiprina modeli, kurā vairs nedarbojas Sekretariāts:

Padome

(12 politiskie līderi) pulcējas 1-2 reizes gadā un pieņem tikai stratēģiski nozīmīgus lēmumus

Valde

(3 politiķi + 3 izpilddirektori) pulcējas 8-12 reizes gadā un pieņem operatīvus lēmumus par projektiem, utt. Kādreizējie Sekretariāta dalībnieki tiek aicināti uz kopējiem projektu pasākumiem;

LR, KF rajonu pašvaldība, IR apriņķu pašvaldību savienība, (kuras Valdē pārstāv politiskais līderis) pieņem darbā konkrētu projektu vadītājus un maksā viņiem algu;

Politiķis- kartas valsts pērstāvis Valdē tiek izvirzīts pēc rotācijas principa, pēc kārtas no katra rajona.

Pastāvīgo darba grupu vietā darbojas projektu "komandas", kurās iekļauj nevis visu 12 Padomes rajonu/ apriņķu pārstāvjus, bet tikai attiecīgā projekta izstrādē un realizācijā ieinteresēto pašvaldību u.c. organizāciju

Kontakti

IGAUNIJAS SEKCIJA
LATVIJAS SEKCIJA
Valdes priekšsēdētājs

Izpilddirektors

LV sekcijas priekšsēdētājs
Sergejs Maksimovs
tālr. 64507224
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Izpilddirektors
Juris Annuškāns

tālr.: +371 29163807
e-mail: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.